Vienā no nesenajiem rakstiem pievērsāmies gabaldarbu ekonomikas tēmai Latvijas darba tirgus kontekstā. Ja esi nonācis šeit, iespējams arī tevi ir uzrunājis plaukstošā ekonomikas modeļa potenciāls pašmāju tirgū. 

Neatkarīgi no tā, vai vēlies īstenot sen lolotu biznesa ideju, vai vienkārši lūko pēc alternatīviem ienākumu avotiem, reģistrēšanās par pašnodarbināto būs tavs pirmais solis pretī karjeras trajektorijas maiņai. Sekojošajā rakstā apskatīsim, kā nozīmē kļūt par pašnodarbināto, un kas būtu jāpatur prātā reģistrējoties.

Reģistrēšanās par pašnodarbināto - kā tas notiek praksē?

Pirms uzsāc rēģistrēšanās procesu, ir jāsaprot, kāda veida saimniecisko darbību plāno izvērst. Ja vēlies dibināt savu uzņēmumu, tava pašnodarbinātības forma būs individuālais komersants, un reģistrēšanās process notiks uzņēmumu reģistrā. 

Reģistrējoties par individuālo komersantu, tiek reģistrēts arī uzņēmuma nosaukums un veikta iemaksa par reģistrācijas procesu. Turpretī, ja plāno darboties kā pašnodarbināts pakalpojumu sniedzējs bez uzņēmuma, tad jādeklarējas kā saimnieciskās darbības veicējam Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā sistēmā, izmantojot personas kodu. 

Atšķirība starp abām formām ir tāda, ka saimnieciskās darbības veicējs faktiski nodarbojas ar uzņēmējdarbību, taču uzņēmumu nereģistrē. Tikmēr komercdarbību var izvērst tikai komercreģistrā esošas personas jeb komersanti. Ja šobrīd vēl aizvien neizpratnē rauc pieri, mēģinot saprast, kāda tad galu galā ir atšķirība starp abiem terminiem, aicinam iepazīties ar galvenajām atšķirībām zemāk.

Atšķirības starp individuālo komersantu un samnieciskās darbības veicēju

Vispirms ir vērts atzīmēt, ka gan individuālais komersants, gan jebkurš cits bez-uzņēmuma pašnodarbinātais faktiski ir saimnieciskās darbības veicējs. Galvenā atšķirība ir rodama darbības formātā, tās mērogā, kā arī prasībās pret darbības veicēju.

Ja esi samnieciskās darbības veicējs bez uzņēmuma, visticamāk samniecisko darbību veic savā vārdā, kamēr individuālie komersanti izveido jaunu tiesību subjektu, kā vārdā tiek veikta komercdarbība, piemēram sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), vai akciju sabiedrību (AS). Tas savukārt noved pie virknes citu atšķirību, kas ietver gan nepieciešamību pēc uzrādāma pamatkapitāla, samnieciskās darbības caurredzamību, uzņēmuma dibinātāja atbildību pret tiesību subjekta (SIA, AS) saistībām ar personīgo mantu, utt. 

Lai labāk ilustrētu atšķirību starp individuālo komersantu un citiem saimnieciskās darbības veikšanas formātiem, pievērsīsimies skaitļiem. Jebkura persona, kuras gada ieņēmumi no regulāriem (t.i., vismaz trīs reizes gadā) darījumiem pārsniedz 14 229 EUR, ir atbildīga par savas saimnieciskās darbības reģistrēšanu VID, taču šajā brīdī persona vēl nav spiesta reģistrēties kā individuālais komersants. 

Turpretī, ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības veikšanas pārsniedz 284 600 EUR, saimnieciskās darbības reģistrēšana komercreģistrā kļūst obligāta. 

Ja esi nolēmis izmantot Taskio platformas sniegtās iespējas, visticamāk esi reģistrējies, vai plāno reģistrēties kā saimnieciskās darības veicējs, izmantojot VID. Ja tā, aicinām mirklīti uzkavēties, un īsumā iepazīties ar nodokļu maksāšanas kārtību. 

Pašnodarbinātā nodokļu formas

Reģistrējoties kā pašnodarbinātajam, tev ir pieejami divi nodokļu apmaksas formāti:

• Maksāšana vispārējā kartībā

• Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN)

Atšķirības starp abiem formātiem ir rodamas nodokļu likmē un aprēķināšanas kārtībā. Pie vispārējās kārtības, pašnodarbinātajam ir jārēķinās ar sociālo iemaksu aprēķinu reizi trijos mēnešos un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu reizi gadā.

Tikmēr mikrouzņēmuma nodokļa aprēķina formāts ir visā visumā vienkāršāks modelis, jo šeit viena nodokļu likme ir spēkā gan pie sociālo iemaksu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina. Tiesa gan, modelis ir arī stipri ierobežojošāks, izslēdzot izdevumu norakstīšanas opciju. 

Kas attiecas uz pašu nodokļu likmi, kā jau minējām, izvēloties MUN fomātu, viss ir diezgan vienkārši. Saimnieciskās darbības veicējs nodokļu iemaksas veic katru ceturksni par attiecīgā ceturkšņa apgrozījumu. Ja gada apgrozījums ir zem 25000 EUR, tad nodokļu likme ir 25%, bet apgrozījumam minēto summu pārsniedzot, likme palielinās līdz 40%. 

Aprēķins kļūst nedaudz sarežģītāks pie vispārējās kārtības. Šeit likmes lielumu nosaka mēnesī gūto ienākumu apmērs. Ja ienākumu apmērs mēnesī pārsniedz 620 EUR (minimālā darba alga Latvijā, 2023.gadā), saimnieciskās darbības veicējam iemaksu aprēķinā jāizmanto lielā likme jeb 31,07%. Tikmēr papildus tam ir jāveic arī 10% iemaksa pensiju apdrošināšanai. Šī likme tiek piemērota starpībai starp 620 EUR un faktiskajiem ienākumiem. Ja mēnēša ienākumu apmērs neaizsniedz 620 EUR, ir jāveic tikai 10% procentu iemaksa no faktiskajiem ienākumiem pensiju apdrošināšanai. 

Neatkarīgi no izvēles, liela nozīme šeit būs tavām grāmatvedības prasmēm un spējai pašorganizēties. Ar saimniecisko darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus rekomendējam aktīvi dokumentēt, krājot čekus, kvītis un e-rēķinus - materiālus, kas apliecinātu finanšu plūsmas patiesumu. Ieņēmumu un izdevumu fiksēšanai iesakām izmantot vienkāršu uzskaites arhīvu. Tā var būt uzdevumam speciāli paredzēta pierakstu klade, vai arī Excel tabula jūsu datorā. Šeit galvenais ir fiksēt visu, kas ir saistīts ar tavu saimniecisko darbību.

Nākamais solis - Taskio

Kad esi nokārtojis ar pašnodarbinātā reģistrāciju saistītos jautājumus, aicinām izpētīt Taskio platformas piedāvājumu. Kaut arī ceļš uz pašnodarbinātā statusa iegūšanu iesākumā varētu šķist sarežģīts, praksē tas nereti ir daudz vienkāršāks, nekā dažādie termini un skaitļi varētu likt domāt. 

Neskaidrību gadījumā rekomendējam uzrunāt Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centru, lai iegūtu padziļinātāku informāciju par sev aktuāliem jautājumiem. Nekautrējies, un sazinies arī ar Taskio komandu, lai rastu atbildes uz jautājumiem par platformas darbības principiem un efektivitāti.